šķetināties
šķetināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Refl. → šķetināt1. Tikt šķetinātam.
PiemēriVirve sāk šķetināties vaļā.
1.1.pārn. Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu).
PiemēriSarunas vairs nešķetinās. Strautmaniete atkal apņem pleciem lakatu, pabāž saini padusē un atsveicinās.
Avoti: 7-2. sējums