Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šķetināt
šķetināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
Piemēri..bijām jau visu beiguši un rāpāmies lejup pa uzbērumu, šķetinādami zaļu auklu, ko Edvards pirmīt piesēja pie mīnas drošinātāja.
  • ..bijām jau visu beiguši un rāpāmies lejup pa uzbērumu, šķetinādami zaļu auklu, ko Edvards pirmīt piesēja pie mīnas drošinātāja.
  • Šķetinot no kamolīša garu pavedienu, ko adatā vērt, Kate pameta acis kumodes spoguļstiklā..
  • sal. Saruna visu laiku trūkst, it kā viņi šķetinātu dzijas kamolu, kurā kodes iemetušās.
  • pārn. ..runas pavedienu sāk šķetināt vecā Pūcene, kā ļaudis viņu sauca..
  • pārn. Es šķetinu atmiņu jostu, Visi diegi tikai balti un sudraba liekas..
1.1.pārn. Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
PiemēriCieši raudzīdamies kūpošā [tējas] glāzē, Oļģerts šķetināja sūras un saltas domas par pagājušiem laikiem.
  • Cieši raudzīdamies kūpošā [tējas] glāzē, Oļģerts šķetināja sūras un saltas domas par pagājušiem laikiem.
  • ..iesākās mana saruna ar Lilitu Bērziņu. Uzreiz viņa nolika priekšā veselu problēmu gūzmu, šķetini nu!
2.novec. Šķeterēt.
PiemēriAudos divkārt šķetināta pluču dzija - pieci pavedieni kopā..
  • Audos divkārt šķetināta pluču dzija - pieci pavedieni kopā..
Avoti: 7-2. sējums