salutēt
salutēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
PiemēriKareivji salutē virsniekiem.
- Kareivji salutē virsniekiem.
- Garāmbraucošie kuģi salutē.
- Kazaku virsnieks salutēja Ļvovam ar kailu zobenu..
2.Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem.
PiemēriMaskavā 19. septembrī pulksten 22.00 Dzimtenes vārdā salutēja ar divpadsmit artilērijas zalvēm.. varonīgajam Baltijas 3. frontes karaspēkam..
- Maskavā 19. septembrī pulksten 22.00 Dzimtenes vārdā salutēja ar divpadsmit artilērijas zalvēm.. varonīgajam Baltijas 3. frontes karaspēkam..
- Es reiz biju pie Kremļa un klausījos salutējošo lielgabalu grāvienos.
- ..trīs minūtes salutēt ar sirēnām fabrikās, rūpnīcās, uz dzelzceļiem, uz jūras un upju flotes kuģiem.
Avoti: 7-1. sējums