Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
priekšupējs
priekšupējs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas ir vērsts uz priekšu (parasti par virzienu, kustību).
PiemēriPriekšupēja gaita.
Avoti: 6-2. sējums