paštaisnums
paštaisnums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → paštaisns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..sirdī bija palicis rūgtums, neizskaidrojams niknums, paštaisnuma spīts.
- ..sirdī bija palicis rūgtums, neizskaidrojams niknums, paštaisnuma spīts.
- «Bet kā es pats izturējos pret Aiju..?!» No šīs spējās iedomas man kļuva tik neomulīgi, ka pagaisa bargā soda paštaisnums.
- Sājos vārdos pārsteidza necieņa pret otra darbu, paštaisnums un domāšanas šaurība..
Avoti: 6-1. sējums