paštaisns
paštaisns -ais; s. -a, -ā
paštaisni apst.
1.Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecināts.
PiemēriNegribu būt paštaisns un vainot tikai viņu [dēlu] - esmu pagātnē kaut ko palaidis garām, nokavējis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Piemēri..sirsnīgu tuvību māte viņam dāvāja skopi. Te ceļā stājās mātes paštaisnā, valdonīgā daba un, liekas, arī viņas ģimenes skarbās savstarpējo attieksmju tradīcijas.
Avoti: 6-1. sējums