Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paštēmējošs
paštēmējošs -ais; s. -a, -ā; mil.
Tāds, kam ir ierīce, kura to vada uz mērķi (par šāviņu).
PiemēriPaštēmējoša raķete.
Avoti: 6-1. sējums