Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paštaisnums
paštaisnums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → paštaisns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..sirdī bija palicis rūgtums, neizskaidrojams niknums, paštaisnuma spīts.
Avoti: 6-1. sējums