paštaisnība
paštaisnība -as, s.; parasti vsk.
Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu. Arī pašpārliecinātība.
PiemēriPaštaisnība, tikai savu interešu ievērošana.. ir mūsu jauno ģimeņu nelaime.
- Paštaisnība, tikai savu interešu ievērošana.. ir mūsu jauno ģimeņu nelaime.
- ..to, ka principialitāte pamazām sāka vērsties paštaisnībā un stūrgalvībā, tik drīz nepamanīja.
- Trešais cēliens beidzas ar nenoslāpējamām, gavilējošām atriebības alkām, tās pārņēmušas Jāzepu ar Kanaānas nomada spēku un paštaisnību.
Avoti: 6-1. sējums