Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paštīrīšanās
paštīrīšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Tīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
PiemēriAugsnes paštīrīšanās.
Avoti: 6-1. sējums