Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paštīrīšanās
paštīrīšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Tīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
PiemēriAugsnes paštīrīšanās.
  • Augsnes paštīrīšanās.
  • Ūdenstilpju paštīrīšanās.
  • Tīruma paštīrīšanās no nezālēm.
  • Riteņu paštīrīšanās.
  • ..pastiprināta siekalu atdalīšanās, bieža šķidras barības uzņemšana.. nodrošina.. zobu paštīrīšanos.
  • ..dabiskie ūdeņi, kuros tiek ievadīti notekūdeņi un citi pilsētu netīrumi, zināmā attālumā no pilsētas atkal iztīrās, tajos notiek tā sauktā bioloģiskā paštīrīšanās.
Avoti: 6-1. sējums