zutis
zutis zuša, v.
Zušveidīgo kārtas zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu.
PiemēriJūras zutis.
- Jūras zutis.
- Žāvēti zuši.
- Zutis tomēr ar savu lielo spēku, stipro ādu un sīksto dzīvību var modināt pret sevi daždažādas aizdomas..
- Uz vasaras otru pusi pie nakts āķiem bieži piekodās zuši. Ar tiem bija liela nopūlēšanās. Zuti, manuprāt, pienāktos atzīt par upju karali - tik neiedomājami veikls, neatlaidīgs un izturīgs tas ir.
- Tur stāvēja aknu pastēte, kairinošs receklis ar mārrutkiem, dažādas desu šķirnes, žāvēts zutis, sagriezts gabaliņos..
- sal. «Jaunekļa gados biju iemīlējies kādā ļoti skaistā un bagātā sievietē. Visādi veikli kungi kā zuši luncinājās ap to.»
Stabili vārdu savienojumiGlums kā zutis.
- Glums kā zutis sar. — Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- Pliks kā zutis (arī zirnis), arī pliks kā baznīcas žurka sar. — Ļoti nabadzīgs.
Avoti: 8. sējums