Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
staignums
staignums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → staigns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPurva staignums.
1.1.arī dsk. Staignājs.
PiemēriIestigt staigņumā.
Avoti: 7-2. sējums