dulnums
dulnums -a, v.; apv.
1.parasti vsk. Dullums1.
PiemēriBraucējam pašam dulnums mazliet pārskrējis, viņš manījās mudīgi nojūgt zirgus un aizvest aplokā, kamēr saimnieka nav mājās.
- Braucējam pašam dulnums mazliet pārskrējis, viņš manījās mudīgi nojūgt zirgus un aizvest aplokā, kamēr saimnieka nav mājās.
- Policija viņu atradusi guļam uz ielas. Pārdzēries. Tagad viņam būs jāizguļ dulnums iecirknī un jāsamaksā soda nauda.
- Upīšu Mārtiņš mēģināja pastāstīt, kā aizlakstiešu Kviesis.. dulnumā pilnu groka glāzi izgāzis uz galda..
2.Dullums2.
Avoti: 2. sējums