Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zeltainums
zeltainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → zeltains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSproģis paspēja uztvert.. viņas matu krāsu (kura svārstījās starp vājas kafijas brūnumu un stipras tējas zeltainumu)..
Avoti: 8. sējums