zeltainums
zeltainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → zeltains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSproģis paspēja uztvert.. viņas matu krāsu (kura svārstījās starp vājas kafijas brūnumu un stipras tējas zeltainumu)..
- Sproģis paspēja uztvert.. viņas matu krāsu (kura svārstījās starp vājas kafijas brūnumu un stipras tējas zeltainumu)..
- Saule patlaban jau skāra robaino mežu apmalu kalnu virsotnē. Kausēts silts zeltainums izlijis pa pilsētas ielām.
Avoti: 8. sējums