Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sapņainums
sapņainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sapņainība.
PiemēriPlakstu noslēpumainais, gurdais ēnojums bālajai sejai piešķīra trauslu sapņainumu.
Avoti: 7-1. sējums