mīna
mīna -as, s.
1.Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
PiemēriPretkājnieku mīna.
- Pretkājnieku mīna.
- Prettanku mīna.
- Mīnu aizsprosts.
- Izlikt mīnas.
- Tralēt mīnas.
- Dziļi ieraktas, tur [zemē] gulēja mīnas un granātas; nereti mežā atbalsojās sprādziens un vīrs ar malkas vezumu vairs neatgriezās mājās..
- ..mīna atradās līdzās kādam kuģim un kuru katru mirkli varēja ar saviem jutīgajiem radziņiem pieskarties bortam...
- Kādu dienu vēlreiz ieradās sapieri un bargie uzraksti pazuda līdz ar mīnu laukiem.
- ..krasta baterija atklāja uguni un aizdedzināja vienu mīnu kuģi.
Stabili vārdu savienojumiMīnu kuģis. Mīnu lauks. Mīnu meklētājs.
- Mīnu kuģis mil. — Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
- Mīnu lauks mil. — Masveidā mīnēta teritorija.
- Mīnu meklētājs — Radioelektroniska ierīce mīnu konstatēšanai.
2.Mīnmetēja šāviņš.
PiemēriMīnu viesuļuguns.
- Mīnu viesuļuguns.
- Dienā pār Salu pārdrāzās mīnu viesulis. Vairākas mīnas krita ļoti precīzi.
Avoti: 5. sējums