noraidošs
noraidošs -ais; s. -a, -ā
noraidoši apst.
1.Divd. → noraidīt.
2.Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, nelabvēlīga attieksme.
PiemēriNoraidoša izturēšanās.
- Noraidoša izturēšanās.
- Noraidošs skatiens.
- Vairumam tautu apstiprinošs žests ir vertikāls, noraidošs žests - horizontāls.
- Prieka uzplūdumā baznīckungs Vaikulis piedāvāja mūķeņu priekšniecei glāzi tokajieša, bet saņēma noraidošu atbildi.
- «Vai jūs nezināt, kur dzīvo tipogrāfijas vadītājs?» Sūrums jautāja. Zēni noraidoši kratīja galvu.
2.1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž noliedzošu, nelabvēlīgu attieksmi.
PiemēriPusmuižas un dzirnavu mantiniece pēkšņi kļuva vēsa un noraidoša pret Artūru. «Tu esi uz vienu roku ar viņiem. Ko tu pie manis nāc - izspiegot gribi?»
- Pusmuižas un dzirnavu mantiniece pēkšņi kļuva vēsa un noraidoša pret Artūru. «Tu esi uz vienu roku ar viņiem. Ko tu pie manis nāc - izspiegot gribi?»
Avoti: 5. sējums