stūrainums
stūrainums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → stūrains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stūrainība (1).
PiemēriVelga bija tajos pusaudzes gados, kad meitenīgais stūraiņums sāk kļūt sievišķīgs.
2.Vispārināta īpašība → stūrains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stūrainība (2).
PiemēriŽestu stūrainums.
3.Vispārināta īpašība → stūrains3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stūrainība (3).
Avoti: 7-2. sējums