Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
redīss
redīss -a, v.
1.Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzenis ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
PiemēriRedīsu sēklas.
2.Šī dārzeņa sakne.
PiemēriRedīsu salāti.
Avoti: 6-2. sējums