Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
redingots
redingots -a, v.
1.Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
PiemēriSkaists un elegants ir jātnieku apģērbs - melna samta cepurītes, sarkani redingoti, baltas bikses un balti cimdi.
  • Skaists un elegants ir jātnieku apģērbs - melna samta cepurītes, sarkani redingoti, baltas bikses un balti cimdi.
  • «Balli» atklāj Latvijas zirgaudzētāju audzēkņi. Melnās samta cepurēs, sarkanos redingotos un baltās biksēs tērptu jātnieku kavalkāde spoži jo spoži nosukātos zirgos.. patiešām atgādina polonēzes dalībniekus.
2.Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
PiemēriJaunietēm mākslinieki īpaši iesaka vijīgu redingotu..
  • Jaunietēm mākslinieki īpaši iesaka vijīgu redingotu..
Avoti: 6-2. sējums