reducēties
reducēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.Refl. → reducēt1. Tikt reducētam.
PiemēriTikpat īss ir turpinājums sarunai par [kolonista] uzvedību. Arī šeit viss reducējas uz tīri ārējo.
- Tikpat īss ir turpinājums sarunai par [kolonista] uzvedību. Arī šeit viss reducējas uz tīri ārējo.
- Beļinskis asi vēršas pret subjektīvajiem, ne ar ko neargumentētajiem spriedumiem, kas reducējas uz «patīk» vai «nepatīk».
3.ķīm. Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
PiemēriViela reducējas.
- Viela reducējas.
- Dārzeņu lapas satur daudz nitrātu. Skābēšanas procesā tie reducējas līdz nitrītiem..
4.biol. Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
PiemēriZobi tagadējiem putniem reducējušies, un žokļu kaulus ietver ragvielas knābis.
- Zobi tagadējiem putniem reducējušies, un žokļu kaulus ietver ragvielas knābis.
- Žaunas [abinieku] kāpuriem pamazām reducējas, bet tajā pašā laikā pakāpeniski sāk izveidoties plaušas.
- Vasa [ūdensziedu dzimtas augiem] reducējusies par plātnīti, kurā stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķiramas..
5.val. Refl. → reducēt5. Tikt reducētam.
PiemēriVārda gala zilbe reducējusies.
- Vārda gala zilbe reducējusies.
Avoti: 6-2. sējums