Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šūnainums
šūnainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Šūnainība.
Avoti: 7-2. sējums