Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nenovēlīgs
nenovēlīgs -ais; s. -a, -ā
nenovēlīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba. Arī skaudīgs.
Piemēri..viņš.. neļāva mest āķi blakus savējam, kur virmuļot virmuļoja zivis. Laikam nenovēlīgs cilvēks, es domāju, lai gan.. tādi jau ir visi īstie makšķernieki.
  • ..viņš.. neļāva mest āķi blakus savējam, kur virmuļot virmuļoja zivis. Laikam nenovēlīgs cilvēks, es domāju, lai gan.. tādi jau ir visi īstie makšķernieki.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIzturēties nenovēlīgi.
  • Izturēties nenovēlīgi.
  • Dzirdēju runājam, ka tai esot acis kā raudavai - Andra mātei arī bija gandrīz sarkani brūnas acis - un šīs acis esot nenovēlīgas, skaudīgas.
Avoti: 5. sējums