medainums
medainums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → medains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → medains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKāda tveice! Kāds medainums pļavās! Kāpj augļos un vārpās briedums.
Avoti: 5. sējums