Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slaukties
slaukties parasti 3. pers., slaucas, pag. slaucās; refl.
Tiekot slauktam, dot pienu.
Piemēri«Aparāti ir lieliski,» viņa stāsta, «strādā teicami... Arī govis pie tiem pieradušas un labprāt ļaujas slaukties.»
Avoti: 7-1. sējums