mīstīklas
mīstīklas -u, vsk. mīstīkla, -as, s.
Rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai.
PiemēriLinu mīstīkla.
- Linu mīstīkla.
- Rokas mīstīkla.
- Piedarbā stāv darba rīki labības kulšanai un vētīšanai, kaņepāju mīstīklas, linu maļamā mašīna un kulstīklas.
- Vakaros nevaru aizmigt, pārpūlētās rokas smeldz kā mīstīklās lauzītas.
- Linu mīstīšanai jeb linu stiebriņu salaušanai zemnieki lietoja.. mīstīklas.
Stabili vārdu savienojumiKlab kā mīstīkla (arī kulstīkla).
- Klab kā mīstīkla (arī kulstīkla) vienk. — Saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Avoti: 5. sējums