Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mīstīklas
mīstīklas -u, vsk. mīstīkla, -as, s.
Rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai.
PiemēriLinu mīstīkla.
Stabili vārdu savienojumiKlab kā mīstīkla (arī kulstīkla).
Avoti: 5. sējums