nekaitīgs
nekaitīgs -ais; s. -a, -ā
nekaitīgi apst.
1.Tāds, kas neizraisa ko nevēlamu (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriNekaitīgs dzīvnieks.
1.1.Par parādībām dabā, vielām, vides apstākļiem.
PiemēriNekaitīga vakcīna.
2.Tāds, kas nekaitē, nedara ļaunu citiem (par cilvēku). Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes (uz kādu).
PiemēriAr milzīgām pūlēm ilgā laikā no nederīgā indivīda [kolonijā] varbūt izveidotos vismaz sabiedrībai nekaitīgs pilsonis.
2.1.Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
PiemēriNekaitīgs raksts.
Stabili vārdu savienojumiPadarīt (arī pataisīt) nekaitīgu.
Avoti: 5. sējums