šķautņainums
šķautņainums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → šķautņains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Šķautnainība (1).
PiemēriAkmens šķautnainums.
2.Vispārināta īpašība → šķautņains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Šķautņainība (2).
PiemēriPersonības šķautnainums.
Avoti: 7-2. sējums