Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rātnums
rātnums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rātns1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rātnība (1).
PiemēriBērnu rātnums.
2.Vispārināta īpašība → rātns2, šīs īpašības konkrēta izpausme: rātnība2.
Avoti: 6-2. sējums