rātnība
rātnība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rātns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Turiet gan stingri, skolotāj, to manu delveri,» teica kāda māte, norādīdama uz.. zēniņu, kurā nebija redzams nekas no delverības, bet gan rātnība un paklausība.
2.Vispārināta īpašība → rātns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 6-2. sējums