Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šļauganība
šļauganība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme. Šļauganums.
PiemēriKad tā sāk paļauties slinkumam, tad vēlāk paliec tik nolaidīgs, ka pat svētdienā negribas muti nomazgāt. Varbūt viņam visa tā šļauganība no tā cēlusies, ka no mazām dienām arvien bijis tā kā nostrādājies, tā kā nepaēdis..
Avoti: 7-2. sējums