greznums
greznums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Greznība.
PiemēriTērpa greznums.
- Tērpa greznums.
- Greznuma priekšmets.
- Par indietes mīlestību uz greznumu, krāsu bagātību liecina ne tikai apģērba krāšņie audumi, bet arī parādītās rotas lietas..
- Sākumā viņu apžilbināja.. jahtas greznums..
- Veselas bērzu piekalnes stāv pret sauli un neuzdrošinās elpot, lai nenotrauktu sarmas greznumu.
1.1.sar. Pārmērība, izšķērdība.
PiemēriToreiz laukos reti kāds interesējās par labu grāmatu. Varbūt tas notika tāpēc, ka grāmatas bija ļoti dārgas un ne katrs varēja atļauties šādu greznumu.
- Toreiz laukos reti kāds interesējās par labu grāmatu. Varbūt tas notika tāpēc, ka grāmatas bija ļoti dārgas un ne katrs varēja atļauties šādu greznumu.
2.Greznojums2.
PiemēriTad šķirstu ielaida kapa. Uz tā vienīgais greznums un kā augstākā goda zīme palika vainadziņš no dzimtas Latvijas mūžzaļajiem brūklenājiem.
- Tad šķirstu ielaida kapa. Uz tā vienīgais greznums un kā augstākā goda zīme palika vainadziņš no dzimtas Latvijas mūžzaļajiem brūklenājiem.
Avoti: 3. sējums