Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vēciens
vēciens -a, v.
Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
PiemēriLielā roka spēcīgā vēcienā apvilka loku apkārt Brīviņu nosnigušajiem laukiem..
Avoti: 8. sējums