vēciens
vēciens -a, v.
Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
PiemēriLielā roka spēcīgā vēcienā apvilka loku apkārt Brīviņu nosnigušajiem laukiem..
- Lielā roka spēcīgā vēcienā apvilka loku apkārt Brīviņu nosnigušajiem laukiem..
- Brīžam pļāvējiem nāca pāri miegains vēsums.. Bet tas ne drusciņas nemazināja karstumu, ko vēl vairāk palielināja izkapšu vēcieni.
- Lauzieties bezbailīgi uz priekšu un, ja gadās neparedzēts kavēklis, noslaukiet to ar vienu vēcienu no ceļa!
Avoti: 8. sējums