lokanums
lokanums -a, v.; parasti vsk.
1.Lokanība1.
PiemēriBankins [ērģelnieks] strādāja rokām un kājām, taisni brīnums, kur viņam vēl radās tas lokanums.
- Bankins [ērģelnieks] strādāja rokām un kājām, taisni brīnums, kur viņam vēl radās tas lokanums.
- Likās pavisam neticami, ka izskatā tik lempīgajam [roņa] augumam varētu piemist tāds čūskas lokanums.
Avoti: 4. sējums