Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klandi
klandi -u, vsk. klands, -a, v.; pareti
Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas. Šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
PiemēriRiteņu klandi pamazām saplūda neskaidrā šalkoņā, bet Alvīne vēl arvien klausījās tajā.
  • Riteņu klandi pamazām saplūda neskaidrā šalkoņā, bet Alvīne vēl arvien klausījās tajā.
Avoti: 4. sējums