diženums
diženums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → dižens1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Lielums, izskatīgums.
Piemēri..sirds nodrebēja no redzētā diženuma: kalnu galotnēs zaigoja mūžīgais sniegs..
1.1.Izcila nozīmība.
PiemēriRaini no sākuma līdz galam pavada lielas idejas, lielas tēmas ir viņa lugu pamatā. Ne visiem tas pa vērienam, bet pēc dziļuma un diženuma jācenšas visiem.
2.Vispārināta īpašība → dižens2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Varenums.
3.Vispārināta īpašība → dižens3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Cēlums [2].
Piemēri..literatūras uzmanības centrā izvirzās jautājumi, kas saistās ar padomju cilvēka morālo diženumu, viņa garīgo lielumu.
Avoti: 2. sējums