slāņainums
slāņainums -a, v.; parasti vsk.
1.ģeol. Vispārināta īpašība → slāņains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Slāņainība (1).
PiemēriZemes garozas slāņainums.
2.Vispārināta īpašība → slāņains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Slāņainība (2).
PiemēriŠķīduma slāņainums.
3.Vispārināta īpašība → slāņains3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Slāņainība (3).
PiemēriPilsētas iedzīvotāju slāņainums.
Avoti: 7-1. sējums