piedauzīgs
piedauzīgs -ais; s. -a, -ā
piedauzīgi apst.
1.Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
Piemēri..Ērika aicinājums viņai likās tik rupjš, pat piedauzīgs, ka viņa nevarēja savaldīties un, izrāvusi roku, pateica: «Es brīnos, kā tu nesaproti, ka šovakar es nevaru dejot!»
1.1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu aizskar pieklājības jūtas, izraisa pretīgumu.
Piemēri«Uz mums skatās visa vecā un jaunā paaudze. Nelabvēļu mums vēl daudz. Pietiek kādam piedauzīgam tipam iespiesties mūsu vidū, un tūlīt desmit pirkstu rādīs..»
Avoti: 6-2. sējums