Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pilnums
pilnums -a, v.
1.Vispārināta īpašība → pilns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTrauka pilnuma pakāpe.
2.Pilnīgums1.
PiemēriAcumirkļiem tur [mūzikā].. haoss.. Bet galu galā arī tā ir tikai rotaļa. Lai labāk būtu izmanāms un novērtējams uzvarētāja motīva spēks un pilnums.
Avoti: 6-2. sējums