pilnums
pilnums -a, v.
1.Vispārināta īpašība → pilns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTrauka pilnuma pakāpe.
- Trauka pilnuma pakāpe.
- Jānoskaidro.., kāda ir [slimnieka] izjūta pēc ēšanas (sāta, pilnuma sajūta, spiediens, sāpes pakrūtē)..
2.Pilnīgums1.
PiemēriAcumirkļiem tur [mūzikā].. haoss.. Bet galu galā arī tā ir tikai rotaļa. Lai labāk būtu izmanāms un novērtējams uzvarētāja motīva spēks un pilnums.
- Acumirkļiem tur [mūzikā].. haoss.. Bet galu galā arī tā ir tikai rotaļa. Lai labāk būtu izmanāms un novērtējams uzvarētāja motīva spēks un pilnums.
Avoti: 6-2. sējums