sasperties
sasperties -speros, -speries, -speras, pag. -spēros; refl.
1.Stingri atsperties.
Piemēri«Bet nu jāceļas taču augšā,» Marčam iešāvās prātā, un viņš sāka pūlēties... tiklīdz gribēja sasperties - kājas aizslīdēja [pa ledu]..
2.novec. Sasparoties, saņemties.
Piemēri..trīs tēva dēli arī sasperas laivu gatavot..
Avoti: 7-1. sējums