Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakampt
pakampt -kampju, -kamp, -kampj, pag. -kampu; trans.
1.Strauji satvert, paņemt (ko). Pagrābt.
PiemēriMārtiņš.. pakampa no palodzes tomātu un iecirta tajā savus baltos, spēcīgos zobus..
2.parasti 3. pers. Strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) — par dzīvniekiem.
PiemēriDīriķis pasvieda viņam [sunim] maizi. Ne mirkli nevilcinādamies, suns to pakampa un aprija.
Avoti: 6-1. sējums