pakaļpalicēji
pakaļpalicēji -u
pakaļpalicējs vsk. -a, v.
pakaļpalicēja -as, s.
1.Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
Piemēri«Ja es aizeju bojā, tad paziņo pakaļpalicejiem, ka es miru tāpat, kā dzīvojis - pilns lielu rūpju un atbildības par citiem un viņu likteņiem.»
2.pareti Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
PiemēriSkaļi taurēdams,.. autobuss aizbrauc. Saniknotie pakaļpalicēji rāda tam dūres, tad, sakrāvuši savu mantību plecos, dodas ceļā kājām.
Avoti: 6-1. sējums