pakampt
pakampt -kampju, -kamp, -kampj, pag. -kampu; trans.
1.Strauji satvert, paņemt (ko). Pagrābt.
PiemēriMārtiņš.. pakampa no palodzes tomātu un iecirta tajā savus baltos, spēcīgos zobus..
- Mārtiņš.. pakampa no palodzes tomātu un iecirta tajā savus baltos, spēcīgos zobus..
- Jānis pirmais metās pie Asjas, pakampa viņas nesamo..
- Tēvs pakampj lauzni, iesit [spridzināmam] akmenim pāris reizes pierē..
- pārn. Līdzenie piekrastes lauki pārplūst, un ūdens aiznes sev līdzi visu, ko tik spēj pakampt.
2.parasti 3. pers. Strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) – par dzīvniekiem.
PiemēriDīriķis pasvieda viņam [sunim] maizi. Ne mirkli nevilcinādamies, suns to pakampa un aprija.
- Dīriķis pasvieda viņam [sunim] maizi. Ne mirkli nevilcinādamies, suns to pakampa un aprija.
- ..mazākiem asariem domātu vizuli pakampj arī kāds prāvāks sapals..
- ..sīļi.. pakamps knābī prāvāku zīli un laidīsies uz mežu.
Avoti: 6-1. sējums