Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
domīgs
domīgs -ais; s. -a, -ā
domīgi apst.
1.Tāds, kas pārdomā. Tāds, kas ir aizņemts ar domām.
PiemēriZēns staigāja domīgs un kluss.
1.1.Tāds, kurā izpaužas pārdomas, domas.
PiemēriDomīgs skatiens.
Avoti: 2. sējums