plenderis
plenderis -ra, v.
plenders -a, v.; sar.; retāk
Žūpa. Arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks. Plencis.
Piemēri..Vanags muldēja kaut ko par pasaules palaidņiem un plenderiem, kas mācīties nevīžoja, pa krogiem dauzījās un ar meitām, visai pilsētai par apsmieklu.
- ..Vanags muldēja kaut ko par pasaules palaidņiem un plenderiem, kas mācīties nevīžoja, pa krogiem dauzījās un ar meitām, visai pilsētai par apsmieklu.
- «Malka saskaldīta, nav jūsu darīšana. Kaimiņos te mums ir tādi plenderi, kuri par pusstopu visu māju nojauks un skalos saplēsīs.»
- Un tā jau arī bija: šie plenderi ieradušies mājās tikai otrās dienas pievakarē un arī tad vēl, kā ļaudis stāsta, nav metuši žūpošanai mieru.
Avoti: 6-2. sējums