urķis
urķis -ķa, v.
1.Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml. Arī kruķis1.
Piemēri..dzelzs urķi rokās, deģis stāv uz sastatņa cepļa čukurā. Urķē, baksta un bīda pa iekšu.
2.arī s. urķe, -es, dsk. ģen. -ķu; sar. Urķīgs cilvēks.
PiemēriLaimoņa Pura - rakstnieka - dzīves pētnieka - darbu ietilpīgi raksturo viens vārds - urķis. Meklētājs. Patiesības pētītājs.
Stabili vārdu savienojumiZemes urķis.
Avoti: 8. sējums