rupeklis
rupeklis -ļa, v.
rupekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
Rupjš, nepieklājīgs cilvēks.
PiemēriTiem, kuri auguši bez tēva, ir arī liela priekšrocība - viņiem tēva tēls ir ideāls, un viņi tikai no literatūras uzzina par tēvu dzērāju, tēvu rupekli, tēvu kausli.
Avoti: 6-2. sējums