uzpūtenis
uzpūtenis -ņa, v.
1.Uzputenis.
Piemēri..man taču nebija ne sekundes laika: vajadzēja mizot kartupeļus, cept karbonādi, vārīt zupu, sakult uzpūteni, vārdu sakot, gatavot pusdienas..
- ..man taču nebija ne sekundes laika: vajadzēja mizot kartupeļus, cept karbonādi, vārīt zupu, sakult uzpūteni, vārdu sakot, gatavot pusdienas..
- «Un tagad vēl ko abām panašķot,» saimniece iznesa no pieliekamā uzpūteni.
1.1.pārn.; niev. Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
Piemēri«Kurš cilvēks tad ir bez trūkumiem! Pastāsti man, ko tu zini, vai arī es sākšu domāt, ka tu esi uzpūtenis.»
- «Kurš cilvēks tad ir bez trūkumiem! Pastāsti man, ko tu zini, vai arī es sākšu domāt, ka tu esi uzpūtenis.»
Avoti: 8. sējums