melnīgsnējs
melnīgsnējs -ais; s. -a, -ā
melnīgsnēji apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
PiemēriSieviete ir jauna un glīta - melnīgsnēja, ar piķa melniem matiem.
- Sieviete ir jauna un glīta - melnīgsnēja, ar piķa melniem matiem.
- .. melnīgsnējs jauns puisis, izskatā drusku pēc čigāna, šķelmīgi sašķobīja lūpas..
- Bet tad kādā lietainā rītā mūsu pagalmā ienāca neliela auguma melnīgsnējs vīrs..
2.Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
PiemēriMelnīgsnējas acis.
- Melnīgsnējas acis.
- Melnīgsnēja seja, vaigiem vēl bērnišķīgs apaļums, bet lūpas sārtas un valšķīgas.
- Viņš valkā.. melnīgsnēji zilu cepuri ar spožu nagu.
- Rudeņos lāča kažoks palsoja ruds kā nobirušās alkšņu lapas, vasarās kļuva melnīgsnēji brūns kā vecās priedes miza.
Avoti: 5. sējums