melngalvis
melngalvis -vja, v.
melngalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
PiemēriMelngalvis zēns.
1.1.Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
PiemēriMelngalve žagata.
2.dsk., v.; vēst. Pils kalpotāju, ierēdņu organizācija, kas vadīja savu locekļu sabiedrisko dzīvi un rūpējās par sadzīvi (Livonijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
3.dsk., v.; vēst. Neprecētu ārzemju tirgotāju organizācija (feodālismā un kapitālismā Rīgā).
PiemēriMelngalvju nams.
Avoti: 5. sējums